Vastselînas Bîskapa Pils

Vastselînas Bîskapa Pils / Apraksts

Vana-Vastselînu šíçrsoja kâdreizçjas preèu un kara ceïš, kas savienoja Tartu un Pleskavu, tâpat pa šo ceïu Rîga sazinâjâs ar Pleskavu. Vastselîna atradâs uz kâdreizçjâs Livonijas un Pleskavas valsts robežas. Tâpçc šeit bija nepieciešams spçcîgs cietoksnis.
Vastselînas bîskapa tika uzbûvçta 1342. gadâ kâ iespaidîgs tornis, 15. gadsimta otrajâ pusç pils tika pilnveidota, piemçrojot to šaujamieroèiem. Veco torni apjoza ar mûri, kura dienvidu un austrumu stûros uzslçja lielgabalu toròus. No rietumiem pili aizsargâja Piusas upe, no ziemeïiem un austrumiem - Mçksi strauts, dienvidos tika izrakts grâvis no Mçksi strauta lîdz Piusas upei. Vastselîna bija viens no spçcîgâkajiem, skaistâkajiem un îpatnçjâkajiem robežas cietokšòiem visâ Igaunijas un Latvijas teritorijâ. 1379. gadâ Vastselîna ir pieminçta kâ senâ Livonijas spçcîgâkais cietoksnis. Visu senâs Livonijas cietokšòu arhitektûrâ ir unikâls ziemeïaustrumu toròa dekors. Vastselîna ir bijusi ievçrojama ne tikai kâ robežcietoksnis. Jau 14. gadsimtâ Vastselîna kïuva par svçtceïnieku vietu, kur aklie tapa redzîgi, kurlie atguva dzirdi u.c., pateicoties pils kapelâ bijušajam brînumdarîtâjam krustam. Vastselînas apmeklçtâjiem tika izsludinâta 40 dienu grçku piedošana. Ziemeïu karâ pils zaudçja savu militâro nozîmi.
Daïçji ir saglabâjies ziemeïu, dienvidaustrumu un ziemeïaustrumu tornis un priekšpils mûris. Vastselînas pils vairâkkârt pievçrsusi pçtnieku uzmanîbu. 1888. gadâ šeit veica izrakumus Tartu Universitâtes arhitekts R. Guleke. Profesors A. Tûlse ir pçtîjis Vastselînas pils celtniecîbu un vçsturi. Šeit veikuši izrakumus arî muižas îpašnieks G. Liphards kopâ ar dr. Fr.R.Kreicvaldu.

Biļete pils kompleksa 1€ (01.06-31.08)